Tas notika Birmā – vietā, kur debesis pieskaras zemei… Leģenda stāsta, ka daudzus gadus pirms Budas dzimšanas, Birmas cilvēki, kuri bija ļoti dievbijīgi, cēla brīnišķīgus tempļus savai dievietei Tsun-Kyan-Kse, kura palīdzēja pēc nāves pārdzimt mirušo dvēselēm.
Tempļu priesteri turēja simts baltu kaķu kā pavadoņus un svētnīcu sargus. Šos kaķus priesteri pielūdza tāpat kā dievieti.
Skaistajā Lao-Tsan templī bija zelta dievietes Tsun-Kyan-Kse statuja ar safīra acīm. Vecajam priesterim Mun-Ha bija īpašs draugs kaķis Sinhs – balts runcis ar zemes krāsas ķepām, ausīm un asti.
Vienā vētrainā naktī, laupītāji uzbruka templim un nāvējoši ievainoja priesteri Mun-Ha. Tūlīt kaķis Sinhs lēca, lai palīdzētu savam saimniekam. Kad Sinhs stāvēja uz saimnieka Mun-Ha mirstošā ķermeņa, viņš iemirdzējās zeltītā gaismā, dzeltenās acis kļuva safīra zilas un mirdzošas gluži kā dievietei. Kaķa ķepiņas, kas bija mūka sirmajos matos, kļuva baltas. Dieviete priestera dvēseli bija pārvietojusi viņam uzticīgajā kaķī Sinhā…
Šīs Dieva zīmes iedvesmoti, priesteri padzina laupītājus un izglāba templi.
Sinhs sastindzis stāvēja septiņas dienas un pēc tam nomira, aiznesot Mun-Has dvēseli uz paradīzi.
Nākamajā dienā priesteri konstatēja, ka ar pārējiem tempļu kaķiem notika pārmaiņas – to acis kļuva zilas, bet to ķepiņas ieguva baltus cimdiņus, ko uzskata par svētuma simbolu. No tā laika viņi tika uzskatīti par svētajiem kaķiem, kas kalpo cilvēkiem.
Šī leģenda it kā ir tikai teiksmaina pasaka, taču tā sniedz arī diezgan daudz informācijas par iespējamo Birmas kaķu izcelsmi. Daudzas liecības liecina, ka Birmas kaķiem ļoti līdzīgi kaķi ir bijuši un ļoti iespējams joprojām ir pazīstami šajā pasaules daļā. Piemēram, 1930.gadā militārais armijas komandieris Lens Sajers liecināja, ka dienējot britu armijā Birmā, tieši vietā starp tempļa drupām bija redzamas lielas kaķu savvaļas grupas, kuru izskats bija ļoti līdzīgs seal point krāsas Svētās Birmas kaķiem. Šos kaķus baroja un aizsargāja vietējie iedzīvotāji, kuri uzskatīja, ka Svēto kaķu ievainošana var apdraudēt viņu nemirstīgās dvēseles. Tāpat arī pastāv gan jaunākas, gan vecākas liecības par līdzīgiem redzētiem „valsts kaķiem”, kā arī to fotogrāfijām, zīmējumiem Birmā (tagadējā Mnjanma) – vietā, kas noslēgta un savrupa šķiet joprojām aizkavējusies pāris gadu simtus senā pagātnē.

Bet kā Birmas kaķi nokļuva Eiropā?  Kā tie tika atzīti par šķirni?

Birmas kaķu ierašanās Eiropā visticamāk notika tieši 1919. gadā ar diviem angļiem – Majoru Gordonu Russellu (Major Gordon Russell) and Augustu Pāviju (August Pavie), kuru dzīvesvieta bija Francijā. Viņi esot saņēmuši pāri Svēto Birmas kaķu no Birmas Kittaha cilvēkiem pateicībā par savu ieguldījumu, glābjot templi. Citas liecības liecina arī par miljonāra Vanderbilta ievestajiem Birmas kaķiem Eiropā. Daži avoti apgalvo, ka šie kaķi bijuši nopirkti no mūka, kurš kaķus esot nozadzis.
Taču jebkurā gadījumā pirmo zināmie Birmas kaķi Eiropā bija runcis Madalpūrs un kaķene – Sita. Diemžēl runcis Madalpūrs nomira brauciena laikā, bet kaķene pārdzīvoja ilgo okeāna braucienu. Kaķene Sita bija stāvoklī un dāvāja kaķēnu metienu. Pirmās liecības ir saglabājušās tieši par Sitas kaķēnu Birmas kaķeni Poupee de Madalpour (Lellīte), kura piederēja kundzei Leotardi Nicā, Francijā.  Francijā ar panākumiem notika Svētās Birmas kaķu šķirnes attīstība. 1925.gadā franču Kaķu mīļotāju asociācija (French Feline Federation) tika atzinusi Svētās Birmas par šķirni un tika apstiprināts tās standarts. 1926. gada 14.-15.maijā Francijas izstādē vislielāko uzmanību esot pievērsusi tieši Sitas meita Poupee de Madalpūr un viņas divi dēli. Taču Otrais pasaules karš pārtrauca birmiešu triumfu Francijā un lielākā daļa Birmiešu tika iznīcināti.  Pēc kara šķirnes atjaunošana sākusies no dzīvi palikušiem eksemplāriem. Neskatoties uz grūtībām šķirnes „atdzimšana” notika Francijā, Šveicē un Beļģijā. Pilnīga šķirnes atjaunošana tika pabeigta tikai 1950.gadā.
Atjaunošanai izmantotā „recepte” joprojām ir noslēpumā tīta, taču zināms, ka tikuši izmantoti arī Persiešu un Siāmas kaķi. Birmas kaķi ļoti ātri sāka izplatītes citur Eiropā, jau 1956. gadā Birmas kaķi nokļuva Amerikā, 1964.gadā – Anglijā, 1967.gadā – Austrālijā, apmēram 1970.gadā – Dienvidamerikā.
Kamēr citviet Eiropā un pasaulē notika strauja Birmas kaķu sugas attīstība, Padomju savienībā šie kaķi nebija pārstāvēti. Tikai 1993.gadā Krievijā tika ievests pirmais Birmas kaķis (no Šveices). Savukārt 1996.gadā Krievijā no Itālijas tika ievesta kaķene Danda (īpašniece S.Yaremenko). Kaķene Danda ir pārstāvēta arī mūsu audzētavas Merveille Neige de Saphir*RU (otrais audzētavas kaķis) radurakstos.

Savukārt Baltijas valstīs Igaunija ir uzskatāma par Svētās Birmas kaķu audzēšanas pionieri. Tieši no Igaunijas Latvijā 2001.gadā tikai ievests pirmais zināmais Svētās Birmas kaķis – Cinamon Lowe Klaudia*EST (īpašniece L.Remberga). 2002.gadā sekoja mūsu audzētavas pirmais kaķis Dyja Klaudia *EST​ un tās māsa Diti. Līdz šai dienai no šiem pirmajiem Latvijas kaķiem audzēšanā tiek turpinātas tikai Dyja Klaudia *EST​ līnijas.